|
|
|
|
|
|
|
| | Man nesāp... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Man nesāp vēsture ne nieka,
Nav manī bēdu un nav prieka.
Es esmu ieslodzīts un brīvs,
Jo sāp vien tam, kas vēl ir dzīvs.
Man nesāp Latvija ne grama.
Skan mana mute grabēdama,
Un grab tā grabētājiem līdz,
Vien dažreiz uzsauc:"Dievs palīdz!"
Man sāp te sirds te nedaudz galva -
Būs infarkts mana lielā balva,
Ja nepārstāšu uzpīpēt
Un tautās lētu muļķi sēt.
Man sāp tas tukšums - brienams muklājs
(Nav dzīve lidojošais paklājs,
Kur putna lidojumā redz,
Kā latvji Jāņos gunis dedz.) (03.10.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1044
Kopā:6159386
|
|
|
|