|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Atgriešanās! | Autors - Māra Paije
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kādā naktī,kad ārā bija negaiss atnāca šīs rindas!
Lēni izdeg svece...
Tumšās debesīs atmirdz zelta zvaigznes,
Arī manējā.
Cilvēki zelta matiem staigā,
Gaidiet mani!
Es atgriezīšos.
Vējā šūpojas vībotnes,
Pļavā uzsmaida pīpene,
Balts mākonis debesīs,
Skaņi bērna smiekli.
Pār plecu aizspurdz putns,
Es ievelku elpu,
Es esmu atgriezusies-
Te.
Vai mani pazīstat?
(06.10.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4841
Kopā:7369774
|
| |
| |
|
Autori
