|
|
|
|
|
|
|
| | viņi gāja | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
viņi gāja caur rudeni naktī
un kaijas tiem lidoja līdzās
no viņu pleciem kā migla kā gaisma
pakāpās mēnesnīca
salna čukstēja klusi zem kājām
dziesmu par klusuma stīgu
un kaut kur kastaņas kailajos zaros
piestāja mīlestība
pilsēta murrāja sapņos līdz rītam
mīļas un teiksmainas pēdas
viņi kā smejot kā nemanot dzīvi
pārkāpa savas ēnas
un tā vēl līdz rītam un atkal līdz naktij
un vēl mazliet gadsimtiem cauri
mūžību viņiem jau seko trīs kaijas
ar spārngalos sēdošu sauli (08.10.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|