|
|
|
|
|
|
|
| | Fons | Autors - Miks Kapsis
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Liesmas ir šīs pasaules ēna-
Klusa, šķīsta deja.
Kaut citi spļauj uz manas rētas,
Mans Dievs ir mana seja.
Liesmas ir šīs pasaules ēna,
Kaut priekšplānā tām jābūt,
Un tie, kas manus soļus mēra,
Uz katra iepriekšējā sabrūk.
Liesmas ir šīs pasaules ēna-
Ne kaislīgas, bet melnas,
Ne mutuļiem, bet lēnas,
Ne Dieva darbs, ne velna.
Lai trauksmi ceļ gļēvuļi zem gultām,
Zem galdiem, aiz aizkariem, draugiem.
Mana ēna mani silda, kad kurās-
Kad kurās ar lāstiem un draudiem. (24.10.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2337
Kopā:6414102
|
|
|
|