|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Fons | Autors - Miks Kapsis
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Liesmas ir šīs pasaules ēna-
Klusa, šķīsta deja.
Kaut citi spļauj uz manas rētas,
Mans Dievs ir mana seja.
Liesmas ir šīs pasaules ēna,
Kaut priekšplānā tām jābūt,
Un tie, kas manus soļus mēra,
Uz katra iepriekšējā sabrūk.
Liesmas ir šīs pasaules ēna-
Ne kaislīgas, bet melnas,
Ne mutuļiem, bet lēnas,
Ne Dieva darbs, ne velna.
Lai trauksmi ceļ gļēvuļi zem gultām,
Zem galdiem, aiz aizkariem, draugiem.
Mana ēna mani silda, kad kurās-
Kad kurās ar lāstiem un draudiem.
(24.10.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
