|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kad es savos dzejojumos... | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad es savos dzejojumos kļūstu brīvs līdz galam,
Man kā milzim gribas tikt uz Liliputu salām.
It nevienā kartē salas šīs nav iezīmētas,
Pieniņš balts tām apkārt vijas tā kā mājām sētas.
Pašas salas izskatās pēc klimpām kartupeļu,
Kuras, pienā iemērktas, es dziļā šķīvī smeļu.
Ko gan liliputiem spriest par manu eksistenci?
Dažs par Dievu mani sauc, bet cits par eminenci.
Viņu mazā pasaulē ir gluži kā pie manis,
Viens ar otru karo tie, kaut baznīcās skan zvani.
Kur lai patvērumu rodu? Sirds jau ledo salā.
Tur, kur mājo dzeja, silti paliek galu galā.
(04.11.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
