|
|
|
|
|
|
|
| | Kad es savos dzejojumos... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad es savos dzejojumos kļūstu brīvs līdz galam,
Man kā milzim gribas tikt uz Liliputu salām.
It nevienā kartē salas šīs nav iezīmētas,
Pieniņš balts tām apkārt vijas tā kā mājām sētas.
Pašas salas izskatās pēc klimpām kartupeļu,
Kuras, pienā iemērktas, es dziļā šķīvī smeļu.
Ko gan liliputiem spriest par manu eksistenci?
Dažs par Dievu mani sauc, bet cits par eminenci.
Viņu mazā pasaulē ir gluži kā pie manis,
Viens ar otru karo tie, kaut baznīcās skan zvani.
Kur lai patvērumu rodu? Sirds jau ledo salā.
Tur, kur mājo dzeja, silti paliek galu galā. (04.11.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1218
Kopā:6133808
|
|
|
|