|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Savādi pieskaras pasaule... | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Savādi pieskaras pasaule,
Caur ādu tās pieskāriens iet.
Debesīs aizlido izstumtie,
Kad pasaule aizveras ciet.
Mūžīgi debesīs veldzēties
Nav tuksnesī mītošiem ļauts.
Brīvajā kritienā jānokrīt
Uz zemes, kur savējie sauc.
Maigumā paslēpties tiecos es,
Iekš zīda, kas guļvietu sedz.
Daiļavas ilgojas dvēsele,
Un roka jau svecītes dedz.
Piekļaujas, klusītēm iedziedas,
No sapņa tā nomodā dzimst.
Iesim mēs Vecrīgas ieliņās
Kā jukuši uzdzīvot, klimst...
(16.11.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1707
Kopā:7560327
|
| |
| |
|
Autori
