|
|
|
|
|
|
|
| | Savādi pieskaras pasaule... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Savādi pieskaras pasaule,
Caur ādu tās pieskāriens iet.
Debesīs aizlido izstumtie,
Kad pasaule aizveras ciet.
Mūžīgi debesīs veldzēties
Nav tuksnesī mītošiem ļauts.
Brīvajā kritienā jānokrīt
Uz zemes, kur savējie sauc.
Maigumā paslēpties tiecos es,
Iekš zīda, kas guļvietu sedz.
Daiļavas ilgojas dvēsele,
Un roka jau svecītes dedz.
Piekļaujas, klusītēm iedziedas,
No sapņa tā nomodā dzimst.
Iesim mēs Vecrīgas ieliņās
Kā jukuši uzdzīvot, klimst... (16.11.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1260
Kopā:6133850
|
|
|
|