|
|
|
|
|
|
|
| | Sejas | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Katrā ceļa grambā, katrā akmenī,
Atrotītā piedurknē, segas stūrītī,
Katrā rudens lapā, koka dobumā -
Visur sejas redzu šajā mijkrēslī.
Sasmaidās un zvēro, riņķus griež un iet.
Ja tās runāt iesāktu, jumts man brauktu ciet.
Miljards acu pieder veļiem uztrauktiem.
Daudzdievību atmetu, bet nav miera tiem.
Zeme - dzīva būtne, dzīvas debesis.
Varbūt tās ir dvēseles, karš ko izdzēsis?
Nespēju vairs paciest, sejas respektēt.
Atliek domu augļus šos ņemt un uzzīmēt! (20.11.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1675
Kopā:6158257
|
|
|
|