|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mūža valsis | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vieglā ceriņu dūmakā ietinies rīts,
Sārtā roze, kas mirdz tavos matos.
Tā, kā negudra krūtīs man klauvējas sirds,
Kad uz tevi šai rītā es skatos.
Cauri pirkstiem slīd mati tik maigi, kā zīds.
Mūsu skatieni pārpilni jūtām.
Tikai nesoli man to, ko nepiepildīt.
Ļausim vārdi, lai pārvēršas skūpstā.
Ļausim liegajai dejai caur rītu mūs nest,
Abus likteņus savijot vienā.
Un nekas vairs šo liesmiņu nevarēs dzēst,
Kas caur rītu mūs ievedīs dienā.
Kopā dejosim mēs dienu ilgu, kā mūžs.
Ko gan vairāk viens otram var vēlēt.
Lai šis valsis, kas kopā reiz saveda mūs,
Arī vakarā turpina skanēt.
Pienāk vakars, un sudrabu matos jau sēj,
Bet šī dziesma skan sirdīs, kā agrāk.
Kādreiz iedegto liesmu tā saglabāt spēj
Un no nedienām visām mūs sargāt.
Kaut šai dejā tik bieži uz kājām ir mīts,
Protam dzīvot un nejusties gūstā.
Tāpēc nesoli man to, ko nepiepildīt.
Ļausim vārdi, lai pārvēršas skūpstā.
(27.11.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
