|
|
|
|
|
|
|
| | Vilks | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Laiks ka ar vēja spārniem projām laižas,
Kur gan vecs, vientuļš meža vilks lai liekas?
Viņam uz katru zaķa ļipu notek slienas,
Bet viņš īsti nezin, ko grib, un mierā liekas.
Kā muļķis pats ap savu asi griežas
It kā būtu piesiets pie kāda mieta.
Te pēkšņi kā no zila gaisa
Gar krūmu pazib spicas, dzirdīgas ausis
Un pēc brīža nozib jau aste ruda:
Kurš no kura te baidās un kurš kuru klausa?
Viens tik te visu laiku gaudo un mieru maisa. (29.11.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|