|
|
|
|
|
|
|
| | Ilgie, tumšie vakari... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ilgie, tumšie vakari,
Ziemas pieskāriens.
Pazaudēti sakari,
Atkal esmu viens.
Telefonu bloknots vecs
Podā noskalots.
Pietrūkst sena drauga plecs -
Augstprātības sods.
Guļu segā ietinies,
Gribas uzpīpēt.
Sveces liesma gaisā skries,
Tiekšos izkūpēt.
Ilgie, tumšie vakari -
Kā tie derdzas man.
Atjaunosies sakari,
Pavasar's jau skan! (06.12.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|