|
|
 |
|
|
|
|
| | Jūra | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Jūra, tu bango savu skaļo dziesmu.
Dižajā Dzintarkrastā priedes liecas.
Pagaidi, nedzēs manā sirdī liesmu,
Negaisā, jūra, kad pie tevis tiecos.
Lido, lai viss kam kādreiz vārdu devi,
Brīzēm maļ to, kas dzimis tavos krastos.
Ūdeņus savā krastā vari duļķot,
Vari lūgt lomu spēlēt savā spēlē.
Jūra, tu tā kā pasaule, tik sena.
Vienmēr mūs pulcējusi savos krastos.
Pārvērsta ceļinieka dzīve, mana
Pasaulē, kura maldās kuģu mastos.
Nolemti visu vēju varas jūgā,
Nenogurst drūmie viļņi krastā mesties.
Tu mans gars, tavās tumšās dzīlēs veros.
Kāpēc tu, jūra, nemierīga šodien.
Jūra, tu valdzini ar saviem stāstiem.
Veltīgi vētrā mani sauc pie sevis.
Nerunā, šodien es no tevis baidos.
Gan jau drīz, krastā satiksimies atkal. (04.01.2013) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1349
Kopā:6715287
|
|
|
|