|
|
|
|
|
|
|
| | Lauskis | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad pilnmēness noglāsta mirdzošo sniegu,
Kad kaķēns pie mūrīša taisās uz miegu,
Uz palodzes lauskis steidz klusumu baudīt.
Tik traucē tam bērniņš, kas nepārstāj raudāt.
Dzird lauskis, kā māmiņa mierina mazo.
Tā bērniņam stāsta par Dieviņu labo.
Ka nevar Tas vienmēr ikkatram būt līdzās,
Jo tādu ir daudz, kuri gaužas un sūdzas.
Tad prasa tā bērniņam savam, lai piedod,
Ka nebija maizes, ko vakarā iedot.
Un glāstot tam saka, gan rītu ies labāk...
Līdz beidzot pie maziņā sapnīši atnāk.
To redzot un dzirdot, sāk raudāt pats lauskis,
Zem palodzes audzējot lāstekas aukstas.
Un tā katru vakaru, dažādās mājās,
Zem vairākām palodzēm lāstekas krājas. (28.01.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|