|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Lauskis | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad pilnmēness noglāsta mirdzošo sniegu,
Kad kaķēns pie mūrīša taisās uz miegu,
Uz palodzes lauskis steidz klusumu baudīt.
Tik traucē tam bērniņš, kas nepārstāj raudāt.
Dzird lauskis, kā māmiņa mierina mazo.
Tā bērniņam stāsta par Dieviņu labo.
Ka nevar Tas vienmēr ikkatram būt līdzās,
Jo tādu ir daudz, kuri gaužas un sūdzas.
Tad prasa tā bērniņam savam, lai piedod,
Ka nebija maizes, ko vakarā iedot.
Un glāstot tam saka, gan rītu ies labāk...
Līdz beidzot pie maziņā sapnīši atnāk.
To redzot un dzirdot, sāk raudāt pats lauskis,
Zem palodzes audzējot lāstekas aukstas.
Un tā katru vakaru, dažādās mājās,
Zem vairākām palodzēm lāstekas krājas.
(28.01.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1348
Kopā:6715286
|
| |
| |
|
Autori
