|
|
|
|
|
|
|
| | Kad sabiezējis gaiss... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad sabiezējis gaiss, smok putni tukšās krūtīs.
Tiem spārni nolaižas un klusums pārmāc dziesmas.
Man acīs izplēn spīts, skan pakļāvība rūtīs,
Un beidzot saule met no jūras dzelmes liesmas.
Ak, saule grimusī, pret naidu maigi spīdi,
Līdz āķis tevi raus kā apmānītu zivi.
Un atkal debesīs tu paliksi uz brīdi,
Es nenākšu vairs viens - pie tevis būsim divi. (23.02.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1119
Kopā:6136516
|
|
|
|