|
|
|
|
|
|
|
| | Noskumis stāvu, asaras plūst... | Autors - Raivuxa
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Noskumis stāvu, asaras plūst,
Nav vairs, kur tiekties, sapņi man grūst,
Galva tā griežas, spēka vairs nav,
Pie kraujas malas esmu es jau.
Lai piedod šī dzīve - man apnicis ciest
Un, klusībā sēžot, zobus sev griezt!
Pietiks šī izsmiekla, neveiksmju, moku,
Nevienam jau nerūp, ka lēnām es smoku!
Pie velna šo sirdi, kas postā tik grūž!
Vientuļam palikt: tas ir mans mūžs.
Kāpēc tai patīk tā sāpēt ikreiz,
Kad laime no manis projām steidz?
Jau domās es redzu: drīz laimīgs būšu
Un brīvā kritienā baudu sev gūšu,
Tad pēdējās domas man būs par Tevi,
Līdz atsitīšos ar galvu pret zemi...
Te pēkšņi es redzu: man pretī kāds nāk,
Šai momentā apziņa skaidroties sāk.
Tas liek man saprast, ka nedrīkst tā steigt
Un pārāk ātri sev dzīvi beigt. (04.03.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|