|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | No debesīm reiz vakarā... | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
No debesīm reiz vakarā
Uz zemi zvaigzne krita.
Es kaut ko klusi vēlējos,
Kas neiespējams šķita.
Tad peldēt gāju uzvalkā,
Lai nekostu man dunduri,
Bet krastā meta kūleņus
Un dziedāja trīs punduri.
Te pēkšņi kāda nāriņa
Pie manis piepeldēja,
Ar raibo asti šļakstījās
Un jautri, jautri smēja.
Es projām metu uzvalku
Un viņai līdzi niru.
No kausiem abi malkojām
Mēs saldo mīlas dziru.
Kas mūžam ticēs brīnumiem,
To nepametīs jausma,
Ka otru spēsi iemīlēt
Kā nakti rīta ausma...
(24.03.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
