|
|
 |
|
|
|
|
| | Kad zivīm pieaugs spārni | | Ievietojis: Lana | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Kad zivīm pieaugs spārni
Un debesīs tās vilks,
Kad aitām pieaugs prāti
Un badā paliks vilks,
Kad debesis būs zilas
Un kritīs mākoņi,
Tad atrasties man līdzās
Tu cieši apsoli.
Tad Kupidons šaus lodes
Un caurdurs abus mūs,
Tad metīsimies rozēs
Un mīla dzīva kļūs.
Bet zivis peld un peldēs,
Un aitas plosa vilks,
Drīz rozes koši ziedēs,
Bet kurš mūs iekšā vilks?
Vai paspēsi tu atnākt
Un manu roku tvert,
Lai loku var tad atvēzt
Tas Kupidons un spert! (05.05.2013) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|