|
|
|
|
|
|
|
| | Sarūsējusī mīla | | Ievietojis: Lana | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Sarūsēja mīlestība,
Atdzisa kā vulkāns vecs,
Un tad pēkšņi atkal līdzās
Parādījies ir tavs plecs.
Paņem tu pie rokas mani,
It kā nepagājis laiks,
It kā vakar viss vēl bijis,
Pieplok atkal vaigam vaigs.
Mazu mirkli dzirkstis sprēgā,
Bet tad atkal strauji dziest,
Netiek mīla rūsai cauri,
Pārāk vēlu atgriezies. (15.07.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...Chilla (viesis) (20.06.2024, 20:37)es arī te esmu pēc daudzu gadu pauzes! labprāt atsāktu rakstīt dzeju un vēl ataunotu kontaktu ar radošajiem! ;)
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1011
Kopā:6289954
|
|
|
|