|
|
|
|
|
|
|
| | Vecuma miers | | Ievietojis: Lana | Komentāri (9) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Sirma veča iet un klepo,
Elpas krūtīs brīžam trūkst,
Sagumst gadi viņas plecos,
Kājas akmenssmagas tūkst.
Tā no malas liekas mums,
Ka to visur sāpes skar,
Bet tai beidzot rokās brīvums -
Atpūsties no visa var.
Aiziet mūžs, pilns raižu, bēdu,
Bērnu izauklēts ir daudz,
Nesteidz, nepieliek vairs pēdu,
Nokavēt vairs nevar daudz.
Viss, kas jāveic bijis, darīts,
Vecā miesā zogas miers,
Nodun sirds tai, iedzeļ artrīts,
Un tad pārņem mūža miegs. (20.07.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2215
Kopā:6060045
|
|
|
|