|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nesēdi astē! | | Ievietojis: Lana |
Komentāri (13)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Steidz dzīve strauji, ieķēries tās astē
Tu mēģini to nepalaist, kaut nezini, kur skrien,
Vien sajūta, ka kaut ko vajag paspēt,
Tik’ zināms nav pat īsti pavediens.
Tik ilgi taustāmies pa dzīvi,
Kā gaidīdami – kas tad īsti būs,
Bet mirkļi skrien, tie ļoti īsi,
Kas ilgi gaida, ātrāk veci kļūst.
Bet kur iet meklēt to, ko jūti trūkstam?
Vai maz tu zini, ko tev dzīves dos?
Mēs skrienam pretī, reizē mūkam,
Jo biedē viss, kas piedzīvots.
Skrien dzīve strauji, tu tās garā astē,
Kas ož pēc prieka, arī sāpēm, vilts,
Bet tikai tev tā lielā noteikšana,
Vai iesi pats, vai tiksi līdzi vilkts.
Lai dzīve skrien, bet nesēdi tai astē,
Skrien līdzās tai un nebīsties to laist,
Šai mūžā viss var notikt, mīļais,
Var mirklis būt un var tas arī gaist.
(19.03.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1219
Kopā:6616914
|
| |
| |
|
Autori
