|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Neredzu ievziedus... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Neredzu ievziedus, mīlu tos akli -
Mirkļi tik īsi kā pudeļu kakli.
Šakāļu bari steidz sadzīt man pēdas,
Šķietami prieki un šķietamas bēdas.
Jūtu, kā zemi rauj spazmās ik brīdi.
Kliedējos tumsā, kad Dievs saka: "Spīdi!"
Skūpstīšu asaras dzīviem no vaiga,
Aizslīdēs plauksta pār Latviju maiga.
Vārdi šie iekārti telpā pār tevi -
Paņem tos visus un dziedini sevi,
Mieru lej dvēselē, locekļos vāros -
Tiksimies brīves un nākotnes staros.
Piedzims no jauna, kas bijis jau mūžam,
Pārtrūcis vējā, ko dzirdēt var pūšam.
Klusēsim ilgi, kā veldzējot slāpes -
Mīlā kā ugunī izkusīs sāpes...
(17.05.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1847
Kopā:6422620
|
| |
| |
|
Autori
