|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mana sirds tic | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mūsu acis vien īsu mirkli tikās,
bet likās - jau mūsu dvēseles tikās.
To neviens toreiz neredzēja
un neviens to neuzzinās.
Es klusēju un nesaku neko,
ja kāds pēc tevis taujā,
lai iziet laukā, lai redz pats
kā zvaigznes šonakt zaigo
pateicībā man par noklusēto
un par mums abiem vien zināmo:
reiz viss skaistais mūžībai piederēs
un, zvaigznes krītot, ik sapni piepildīs.
Tad tu nāksi vēlreiz - sirds mana tic.
Tikai citāds - tu būsi kāds cits.
Tikai tavas acis un roku pieskāriens -
Tās būs tavas, tas būs tas pats.
(26.05.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4263
Kopā:7369196
|
| |
| |
|
Autori
