|
|
|
|
|
|
|
| | Leļļu Meistars | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viņš dāvāja lellēm šo skatuvi savu.
Pats, raustīdams aukliņas, spēlēja dzīvi.
Starp lellēm un auklām es apjucis stāvu,
Un mēģinu iztulkot likteņa zīmi.
Es lūdzos, lai rausta Viņš aukliņas manas,
Jo reizēm tik grūti ir kustēties pašam.
Lai ieslēdz par cēlienu vēstošos zvanus,
Lai priekškaru atbīda apvārsnim plašam.
Vien debesis klusi man elpoja virsū.
Es veros uz augšu, bet redzu tik vēju.
Lai kā, bet par Viņu es neaizmirstu
Un turos pie auklām, cik stipri vien spēju.
Es ticu, reiz paņems Viņš vadīklu manu.
Vairs nebūs tad jādzīvo bezgala alkās.
Un ļaušos es Meistaram, ļaušos uz Ganu,
Ja nebūšu sapinies pats savās auklās... (26.05.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|