|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Draudošā cirsma | Autors - Raivuxa
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Guļ zemē kāds vīrietis kārns
Ar vēža saēstām plaušām;
Tam rokās ir izģindis bērns,
Kurš ielicis galvu starp plaukstām.
Visapkārt ir drupu kalni,
Pat ausīs dur klusums tik baiss,
Un redzami tikai ir pelni,
Kam apkārt ir piesārņots gaiss.
Šai vietā reiz pilsēta plauka,
Kur kūsāja dzīvības spieti.
Tur gaisotne bija tik jauka,
Līdz uzlija indīgi lieti.
Tad kādudien nogranda sprādziens,
Un uzauga milzīga sēne,
Tai sekoja nežēlīgs trieciens,
Un zemi pārklāja ēna...
Pēc ilgstošām mokām drīz dzisa
Šī vīra dzīvība trauslā,
Un rūgta vērmeļu misa
Bij' ielieta bērna kausā.
Viņš atstāja tēva līķi
Un klīda pa pasaules telpu
Ar naivu un veltīgu mērķi:
Vēl atrast kādu, kas elpo...
Ja cilvēki saprastu vienu, -
Ka sēž tie uz nedrošas virsmas,
Tad nepiedzīvotu dienu,
Kas radīja milzīgas cirsmas.
(31.05.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1622
Kopā:7214372
|
| |
| |
|
Autori
