|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | nē es tiešām pat nemanīju | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
nē es tiešām pat nemanīju
kā maijpuķēs stirnas kliedza
un deviņas dzīvības izniekojušie
no smilgām sev gultas lieca
nekas pat nestājās nesāka palot
tikai aiz stūra smējās
savādas izbrīna līnijas klusi
dvēselē ieturējās
atspulgi sagūla savrupos vālos
mijkrēslis verandā nāca
riecienos dalīta puscepta maize
rimti uz palodzes šņāca
nē es tiešām pat nemanīju
kā dzīve par smiltīm kļuva
būvēju pili no aveņu gaisa
saulrieta ķemmētā druvā
(04.06.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
