|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | nē es tiešām pat nemanīju | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
nē es tiešām pat nemanīju
kā maijpuķēs stirnas kliedza
un deviņas dzīvības izniekojušie
no smilgām sev gultas lieca
nekas pat nestājās nesāka palot
tikai aiz stūra smējās
savādas izbrīna līnijas klusi
dvēselē ieturējās
atspulgi sagūla savrupos vālos
mijkrēslis verandā nāca
riecienos dalīta puscepta maize
rimti uz palodzes šņāca
nē es tiešām pat nemanīju
kā dzīve par smiltīm kļuva
būvēju pili no aveņu gaisa
saulrieta ķemmētā druvā
(04.06.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4583
Kopā:7003141
|
| |
| |
|
Autori
