|
|
|
|
|
|
|
| | Ļauj ienākt sirdī | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad no stīgām piedzimst dziesma,
Steidz tā vibrācijām maigām,
Kādā sirdī iedegt liesmu,
Kura alkst pēc skaņām liegām.
Kad zem debesīm dzimst jūtas,
Viegliem, baltiem ziedu spārniem,
Tās uz sirdīm mīlu sūta,
Sapinot tās saldiem valgiem.
Kad no zvaigznēm atpeld sapnis,
Kā tāds zieds, kas uzplaukst naktī,
Cerības tas sirdīm atnes,
Iešūpojot rāmā taktī.
Ja to visu pazaudēsim,
Tad pat zars vairs nevilks elpu,
Nāksies smagām ilgu acīm
Meklēt sevi tukšā telpā. (09.06.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1703
Kopā:6422476
|
|
|
|