|
|
|
|
|
|
|
| | Cauri dzīvei | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mēs atnākam un aizejam, vien mācoties no kļūdām.
Pa reizei kaut ko sasniedzam, vai bēdās Dievu lūdzam.
Ak vai, cik esam dažādi, kaut vienādi no miesas.
Ir katram savi parādi, kas jāatdod līdz tiesai.
Viens metas dzīves kazino un jūtas visu spējam,
Kā akmens gaisā uzlido, bet tāpat nokrīt lejā.
No virsotnēm uz debesīm, kāds kāru aci raugās
Un sapņo dzīvam tikt pie šīm, ja vien tam pietiks naudas.
Bet vēl kāds, visus apskaužot un kurnēdams velk dzīvi.
Tam šķiet, ka baudu kalngali tam pienākas par brīvu.
Tāds tikai ņems un nenosarks, un nebūs viņam gana,
Līdz tukšā dzīve aizvedīs pie paša kapa malas.
Vien tas, kas vieglu roku dod, prot būt pa īstam laimīgs.
Viņš nesteigs meklēt vainīgos un nejutīsies vainīgs.
Ja šķiet, ka esi apdalīts šai straujā dzīves spēlē,
Sāc turēties pie debesīm, lai neiekristu ellē. (11.06.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1050
Kopā:6127999
|
|
|
|