|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Aiz sevis zelta stīgu atstājusi... | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Aiz sevis zelta stīgu atstājusi,
Lai nabagiem pa puteklītim tiek,
Slīd meitene kā ēna klusi, klusi -
Tai manās rokās šonakt jāaizmieg.
Trauc vaska tēli, klauni katafalkos,
Vien tukšumu un smaku atstājot.
Es patiess esmu vārdos augstos, smalkos,
Bet dzīvē piemirstu, kā otram dot.
"Jel, izkāpsim no savām miesām ārā"
Teic meitene un baltos spārnus pleš.
Tur lejā paliks zemes elpa vārā -
Mums priekšā līdz šim nejausts debess mežs.
Jau gana esmu rūgto rāvu lacis -
Ir augšup celties patiesākais prieks.
Kāds ubags ceļ uz debesjumu acis,
Un tajās sabirst mūsu zelta sniegs.
(08.07.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1823
Kopā:7562525
|
| |
| |
|
Autori
