|
|
 |
|
|
|
|
| | Mākoņi pa debess zilgmi... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mākoņi pa debess zilgmi balti, balti bīdās,
Divas vārnas savā starpā skaļi, skaļi strīdas.
Jūras dzelme šūpo rāmi Atlantīdas pļavas,
Manos matos sapinušās mīļās rokas tavas.
Ir tik viegli sajust krūtīs mirdzam saules sirdi,
Kuru noturot var uzveikt elli, asinspirti.
Savādībās slēpjas dziļums, nepierasts un padzīts,
Tomēr tajā ieskatoties spēju tevi pazīt.
Neatlaid, ak, mīļā meiča, vārdā Ilūzija -
Man ar tevi, tev ar mani jauki taču bija!
Mākoņi kā pilni maisi saulei virsū stumjas.
Kas gan paliks pāri priekam? Laikam tikai skumjas... (18.07.2013) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|