|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mākoņi pa debess zilgmi... | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mākoņi pa debess zilgmi balti, balti bīdās,
Divas vārnas savā starpā skaļi, skaļi strīdas.
Jūras dzelme šūpo rāmi Atlantīdas pļavas,
Manos matos sapinušās mīļās rokas tavas.
Ir tik viegli sajust krūtīs mirdzam saules sirdi,
Kuru noturot var uzveikt elli, asinspirti.
Savādībās slēpjas dziļums, nepierasts un padzīts,
Tomēr tajā ieskatoties spēju tevi pazīt.
Neatlaid, ak, mīļā meiča, vārdā Ilūzija -
Man ar tevi, tev ar mani jauki taču bija!
Mākoņi kā pilni maisi saulei virsū stumjas.
Kas gan paliks pāri priekam? Laikam tikai skumjas...
(18.07.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1168
Kopā:6135212
|
| |
| |
|
Autori
