|
|
|
|
|
|
|
| | Sarūsējusī mīla | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Sarūsēja mīlestība,
Atdzisa kā vulkāns vecs,
Un tad pēkšņi atkal līdzās
Parādījies ir tavs plecs.
Paņem tu pie rokas mani,
It kā nepagājis laiks,
It kā vakar viss vēl bijis,
Pieplok atkal vaigam vaigs.
Mazu mirkli dzirkstis sprēgā,
Bet tad atkal strauji dziest,
Netiek mīla rūsai cauri,
Pārāk vēlu atgriezies. (15.07.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1014
Kopā:6110035
|
|
|
|