|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Uz zemes malu | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Līdz rītausmai vēl tikai elpas vilciens,
Un mākoņi degs rožu ugunīs.
Vien vālodzītes nerimstošais sauciens
Steidz pavēstīt, ka atkal lietus līs.
Es, naiva bērna acīm, tālēs veros.
Kā vilka mugurā mans skatiens jāj.
Pār zemes malu ieskatīties vēlos,
Kur saule modusies un gultu klāj.
Kur spoguļojas vēsie rudens gaisi,
Kam rasu sijāt tikko beidzies laiks.
Kur mākoņtēli rotaļājas laiski.
Kur kūsā viss, bet valda klusums maigs.
Es noslauku no acīm miglas vālus,
Lai dzidrā gaismā spētu ieraudzīt,
To klusumu, kas mīt aiz zemes malas.
Kas zin, vai redzēšu to atkal rīt...
(09.08.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1279
Kopā:7561981
|
| |
| |
|
Autori
