|
|
|
|
|
|
|
| | Uz zemes malu | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Līdz rītausmai vēl tikai elpas vilciens,
Un mākoņi degs rožu ugunīs.
Vien vālodzītes nerimstošais sauciens
Steidz pavēstīt, ka atkal lietus līs.
Es, naiva bērna acīm, tālēs veros.
Kā vilka mugurā mans skatiens jāj.
Pār zemes malu ieskatīties vēlos,
Kur saule modusies un gultu klāj.
Kur spoguļojas vēsie rudens gaisi,
Kam rasu sijāt tikko beidzies laiks.
Kur mākoņtēli rotaļājas laiski.
Kur kūsā viss, bet valda klusums maigs.
Es noslauku no acīm miglas vālus,
Lai dzidrā gaismā spētu ieraudzīt,
To klusumu, kas mīt aiz zemes malas.
Kas zin, vai redzēšu to atkal rīt... (09.08.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1122
Kopā:6133712
|
|
|
|