|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Uz zemes malu | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Līdz rītausmai vēl tikai elpas vilciens,
Un mākoņi degs rožu ugunīs.
Vien vālodzītes nerimstošais sauciens
Steidz pavēstīt, ka atkal lietus līs.
Es, naiva bērna acīm, tālēs veros.
Kā vilka mugurā mans skatiens jāj.
Pār zemes malu ieskatīties vēlos,
Kur saule modusies un gultu klāj.
Kur spoguļojas vēsie rudens gaisi,
Kam rasu sijāt tikko beidzies laiks.
Kur mākoņtēli rotaļājas laiski.
Kur kūsā viss, bet valda klusums maigs.
Es noslauku no acīm miglas vālus,
Lai dzidrā gaismā spētu ieraudzīt,
To klusumu, kas mīt aiz zemes malas.
Kas zin, vai redzēšu to atkal rīt...
(09.08.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1373
Kopā:7559993
|
| |
| |
|
Autori
