|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Uz zemes malu | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Līdz rītausmai vēl tikai elpas vilciens,
Un mākoņi degs rožu ugunīs.
Vien vālodzītes nerimstošais sauciens
Steidz pavēstīt, ka atkal lietus līs.
Es, naiva bērna acīm, tālēs veros.
Kā vilka mugurā mans skatiens jāj.
Pār zemes malu ieskatīties vēlos,
Kur saule modusies un gultu klāj.
Kur spoguļojas vēsie rudens gaisi,
Kam rasu sijāt tikko beidzies laiks.
Kur mākoņtēli rotaļājas laiski.
Kur kūsā viss, bet valda klusums maigs.
Es noslauku no acīm miglas vālus,
Lai dzidrā gaismā spētu ieraudzīt,
To klusumu, kas mīt aiz zemes malas.
Kas zin, vai redzēšu to atkal rīt...
(09.08.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2155
Kopā:7105362
|
| |
| |
|
Autori
