|
|
|
|
|
|
|
| | Visu šo nakti | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ir debesīs zibeņi strāvojuši
un pērkons kā nezvērs rūcis.
Ir balti ūdeņi pār zemi nolijuši,
visas mūsu vainas līdz aiznesuši.
Un tikai tas, ko vajag, ir palicis
un arī tu man nu pretī stāvi
tik tīrs un bezgala balts
kā nupat saticis savu nāvi,
bet tik brašs un stalts,
jo esi to jau uzvarējis:
cauri zibeņiem un pērkonam gājis,
lai tikai vēlreiz satiktu mani. (12.08.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1503
Kopā:6132380
|
|
|
|