|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tikai netveramais | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nerakstu jau katru dienu, rakstu tikai tad, kad pats nāk, ko pieraksta mana roka un parasti naktīs, kad visi jau guļ.
Tikai netveramais liegi, bet dziļi dvēseli skar
pa laikam man, tev un laikam jau jums ar`
kā ikkatrs mirklis skaists,
kas ātri vien jau gaist,
bet paliek atmiņās
kā sirds dzīslās ierakstīts
un zūd no tās vien tad,
kad tā pati pušu plīst.
Vai varbūt nezūd nekad,
vien asaras un sāpes ar asinīm projām plūst
līdz saplūst vienuviet kopā vienā jūrā,
kur nekad nav par daudz sāļā un sūrā,
bet kur tad paliek laime un prieks?
Vai debesīs izkaisīts?
Vai varbūt ierakstīts?
(21.08.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
