|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vai atceries... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vai atceries, rudenī noskūpstītā,
Kā renstelēs ūdeņi lija?
Jel atceries - toreiz mums nebij' nekā,
Bet acis kā eņģeļiem bija.
Mums nebija māju, vien sapnis par tām,
Kur dzīvot ar Dievu uz pusēm.
Nu redzi, kā šodien bez asarām
Un mīlestības tu klusē.
Tavs skatiens ir apjucis vakara stars,
Ko saule pret mijkrēsli dala.
Šo baru drīz tumsa un zudība ars
Cik tālu vien vērsies - bez gala.
Brēks dzegužu bērni pēc rieciena,
Pēc mūsu, pēc bezmaksas stara,
Ko novērtē, pamet vai ieciena
Kā brēcot pēc pasaules kara.
Kam teiksim, ak, rudenī skūpstītais gars,
Ka alkstam vēl tā, kas reiz bija?
Tavs skatiens kļūs aizejošs jaunlaiku farss,
Un mati kā sudraba dzija.
(22.08.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1911
Kopā:6413676
|
| |
| |
|
Autori
