|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es nezinu | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es rakstu vai nerakstu dzeju,
es pati nezinu, vien minu,
tikai pie sevi raudu, smeju,
kad pa dzīvi savu eju.
Es tikai smagumu savu
nost no dvēseles veļu,
es tikai vieglumu savu
vēl augstāk, augšup ceļu.
Kad neredzi manu seju,
tad raugi dvēseli manu,
kas pati iet savu ceļu
un gadās - arī pret vēju,
tad savu seju slēpju
un (ne)rakstu dzeju,
bet uz priekšu eju
un daru, ko spēju.
(05.09.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
