|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Katrs par sevi... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Katrs par sevi un tuvākiem tāli
Pelnīti vientuļas sirdis mēs nesam.
Ideāls laikam starp dieviem vien pildāms,
Brāļi ne svešie kur cits citam esam.
Vienaldzīgs skatiens aiz skatiena seko,
Pakritis bomzis kad skatlogam blakus,
Ceļā uz debesīm, pasaulei zudis -
Ziemā šai mīnusi nedaudz par traku.
Iespers tam ļaunums vēl pēdējo reizi,
Uzspļaus no ejošo zombiju vidus.
Dzejoju tikai vairs inercē trulā -
Sen purvi melnie, ar dzeju ko bridu.
Varēju spēlēties, varēju triekties,
Mākoņa sakampts pār akaci liekties.
Aizmirsu šodienu, dienas, kas bija.
Sveiciens tev, māsiņa Anestēzija! (05.09.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|