|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Katrs par sevi... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Katrs par sevi un tuvākiem tāli
Pelnīti vientuļas sirdis mēs nesam.
Ideāls laikam starp dieviem vien pildāms,
Brāļi ne svešie kur cits citam esam.
Vienaldzīgs skatiens aiz skatiena seko,
Pakritis bomzis kad skatlogam blakus,
Ceļā uz debesīm, pasaulei zudis -
Ziemā šai mīnusi nedaudz par traku.
Iespers tam ļaunums vēl pēdējo reizi,
Uzspļaus no ejošo zombiju vidus.
Dzejoju tikai vairs inercē trulā -
Sen purvi melnie, ar dzeju ko bridu.
Varēju spēlēties, varēju triekties,
Mākoņa sakampts pār akaci liekties.
Aizmirsu šodienu, dienas, kas bija.
Sveiciens tev, māsiņa Anestēzija!
(05.09.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1911
Kopā:6413676
|
| |
| |
|
Autori
