|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Katrs par sevi... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Katrs par sevi un tuvākiem tāli
Pelnīti vientuļas sirdis mēs nesam.
Ideāls laikam starp dieviem vien pildāms,
Brāļi ne svešie kur cits citam esam.
Vienaldzīgs skatiens aiz skatiena seko,
Pakritis bomzis kad skatlogam blakus,
Ceļā uz debesīm, pasaulei zudis -
Ziemā šai mīnusi nedaudz par traku.
Iespers tam ļaunums vēl pēdējo reizi,
Uzspļaus no ejošo zombiju vidus.
Dzejoju tikai vairs inercē trulā -
Sen purvi melnie, ar dzeju ko bridu.
Varēju spēlēties, varēju triekties,
Mākoņa sakampts pār akaci liekties.
Aizmirsu šodienu, dienas, kas bija.
Sveiciens tev, māsiņa Anestēzija!
(05.09.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
