|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tu kā lapa rudenī | | Ievietojis: basite |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tu kā lapa rudenī,
kas no koka lejup krīt,
man lūdz:- Vai nāksi līdz
mani šai ceļā pavadīt?
Ir sāpīgi un skumji vienam lidot
vēju svaidītam, nezinot, nenojaušot,
kas ar mani notiks un būs rīt,
bet gribas savu ģimenes ligzdiņu vīt.
- Nāc pie manis tūlīt,- tu kliedz.
Mana dzīvība varbūt jau dziest.
Pārāk liels ir zemes pievilkšanas spēks
un ceļš tuvāk pie tās ir neizbēgams.
(22.09.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1912
Kopā:6413677
|
| |
| |
|
Autori
