|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Gliemežpuika | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
No čaulas atbrīvojies beidzot
Un ierauts liekvārdības plūsmā,
Kur katrs pats par sevi jūsmo,
Steidz gliemežpuika dzīvi dzīvot.
Tam nav ne ciltsrakstu, ne činu,
Ne veiklas muldēšanas tikums,
Kas bieži vairāk sver kā likums.
Tam ir vien tīra sirdsapziņa.
Viņš nespēj citiem līdzi izskriet,
Lai to par laikmetīgu sauktu,
Lai pieņemtu un gaismā celtu.
Tik prot viņš veikli acis izsliet.
Bet tādā vīzē redz viņš vairāk,
To steidzīgo un lepno kļūdas,
Kas vienos punos dzīvē rūdās.
Un tas liek steigties vēl jo lēnāk.
Velk giemežpuika glumo miesu,
Redz visu nopakaļ un priekšā,
Pa reizei ieskatoties iekšā.
Un nerūp tam, ja kāds to tiesā.
Viņš sapratis, ka nav kur steigties,
Nav dzīve jāpārvērš par cīņu.
Nu dzīvo tas ar gudru ziņu,
Ja ceļu skriet, tas ātrāk beigsies.
(01.10.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1426
Kopā:7560046
|
| |
| |
|
Autori
