|
|
|
|
|
|
|
| | Pagriezt vaigu | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Plaukstas nospiedums dedzina vaigu,
Bet tu stāvi, tu kaut ko vēl gaidi.
Un no kauna, aiz plakstiņiem slēpies,
Pļaukai nākošai pretī jau stiepies.
Tā mēs stāvam, tā mācīti esam.
Un no paaudzes, paaudzē nesam
To, kā nevajag kultivēt naidu,
Otru, sitienam pagriežot vaigu.
Piedot tiem, jo tie nezin ko dara...
Bet ja tā, kas gan devis tiem varu,
Pakļaut sitienam miljoniem vaigus,
Dzīves apstākļus padarot baigus?
Spēj tik griezties, un atkal pa purnu...
Es, kā večuks uz negaisu kurnu,
Un aiz pūļa, kā radināts eju,
Viegli plikšķinot sūrstošo seju. (13.10.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1455
Kopā:6146611
|
|
|
|