|
|
 |
|
|
|
|
| | Svētkos | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
No salnas miglas mēs, no neciešamām slāpēm,
no baltām zvaigznēm, kas caur brūnu zemi rit,
un varbūt tādēļ mēs vēl nezinām, cik sāpēm
būs cauri jāizbrien, pirms atnāks laikmets cits.
No upēm mācīties, no avotiem un strautiem,
kā sevi tālāk nest un sauli turēt spēt,
pie zaļiem ozoliem tam laikam šodien ļauties,
kas pļavās rasu prot caur dzērvju klaigām sēt.
To spēku atraisīt, kas piesiets vakardienām,
tos ceļus tālāk iet, kas krustojumos gurst,
caur sirdi zemei šai tik tuvu, tuvu pienākt,
lai asni zaļi dīgst, un nedziest ugunskurs. (18.11.2013) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1077
Kopā:6618254
|
|
|
|