|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | netīšām | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
nejautā kādēļ skrien
enkuri vienmēr kur debesis
mērcē spārnus tā
vienkārši notiek ir jāpiedzimst
tādēļ lai zinātu kas ir
nāve un kādā krāsā tiem
acis kas melo par
pasaules laimēm es
vienmēr pieskaros notīm zem
lāsteku pārpilniem jumtiem kad
naksnīgā iela nes azotē tavu ēnu bet
pietrūkst to rudzu lauku kas
vējputekšņos mirdz rasā un
pierastās dzestro aleju gaismas kur
šūpoties nemanāmi es
klusumā neviļus aizvērta migla es
pumpurs sērsnas piekauktā zarā un
tikai caur tevi plūst
avots uz manu sauli
(18.12.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
