|
|
 |
|
|
|
|
| | Kamēr tā sajūta turas... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kamēr tā sajūta turas,
Acis es nevēršu ciet.
Kuģis ja esmu, tu - buras.
Tālu ar vēju mums skriet.
Kamēr tas uguns vēl manī,
Uzzīmēt jāpaspēj to,
Mirdzošā zilbē kad skani,
Sapņojot izsacīt ko.
Triecies caur vitrāžu stiklu,
Lupatu lēveros plīstu.
Apbur tavs maucīgais biklums.
Aplaizi rētas, lai dzīstu!
Betonā kājas līdz gurniem
Sardzē par mīlu un sirdi.
Mēness virs dzērāju purniem
Dziedē, jo postu vien dzirdi. (05.01.2014) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|