|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kā just | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Zem pelēkiem tiltiem, kur upes guļ ziemu, bet vasarās pīles ganās,
Kāds noslēpis laiku, un nezinu šodien, kā pasaulei jāpaklanās,
Un vispār vai vajag, vai rītdiena iekāps tais pašās sen mīļotās čībās,
Vai būšu sākumā savējam ceļam, vai izmirkšu galējībās.
Es nevaru solīt pamosties vienmēr, un nevaru apsolīt starot,
Vēl nezinu - tālu būs jāiet vai dzīvība jāizbaro,
Tiem visiem, kas lūdzas, pieprasa, aizskar un atņem man cerību tīru
Es gribētu pateikt, cik ļoti sāpot tie padara mani brīvu.
Ir mirkļi, kad vienkārši nepāriet pali, un upes nes savus tiltus,
Un divpadsmit sekunžu mirdzuma pietrūkst, lai gaidītu sirdspukstus siltus,
Es tajos mirkļos kā meitene maza uz krastmalas oļiem sēžu,
Un smalki, ar trausliem ziedlapu pirkstiem dzīvi pa lāsītēm plēšu.
(08.01.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
