|
|
|
|
|
|
|
| | Likteņa spēles | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es esmu kā laiva
likteņa kārtējā spēlē,
kas kā viļņi mani
augšup un lejup metā.
Tik pa laikam mani pabiedē
ar melnu velnu viņa paša ellē,
vien tik tikko nojaust liekot,
ka labu vien man vēlē.
Dzied eņģeļi dievišķas dziesmas
vienu par otru skaistākas,
bet visi kā vienā mēlē
te skumjākas, te jautrākas.
Dzīvo vien, nelabais,
viens pats savā ellē!
Man silti un labi
tepat - šajā saulē. (27.01.2014) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1368
Kopā:6159710
|
|
|
|