|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dzejolis :Cik? | Autors - Leonīds Savašinskis
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Pa šauro dzīves ceļu ikdienu
No smiekliem apreibis, no prieka
Te eju, te skrienu, te brienu, te lienu.
Aizķeras kāja, iekrītu grāvī,
Pieceļos, notīros,
Saku sev- stāvi!
Bet kājas neklausa, kustas negausi.,
Lecu peļķei pāri
Un atkal krītu,
Ceļam pretējā grāvī sagaidu rītu.
Ar saules stariem no grāvja ceļos
Dubļiem un putekļiem notraipījies,
Bet ar smaidu sejā!
Paskatos atpakaļ, pēc tam lejā-
Mazliet nopakaļ līkumā straujā
Nebija grāvja, bet stāva krauja!
Klusums un pārdomas…
Vai kam zināms cik jākrīt zemu ,
Lai novērtētu sava neprāta cenu?
(09.02.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
