|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mata galā | | Ievietojis: basite |
Komentāri (10)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad dzīvība vairs būs
vien mana mata galā,
es dzīvošu, es būšu
par smiltīm jūrmalā,
kas caur pirkstiem
viegli un netverami plūst
brīvi atpakaļ savā ierastajā vietā,
vien dažus smilšu graudiņus
vējš gabaliņu tālāk aizpūtīs.
Un pa brīdim liekas, vīd,
ka saulstaru gaismā
smiltiņas gaiši spīd.
Un varbūt tieši šobrīd
kādam nemanot nodreb sirds,
lēni asaras pār vaigiem slīd:
Jo dzīve jau ir
vien tāds mirklis īss
kā lapa kokā trīs -
tūlīt, tūlīt vējš noplēsīs
un tā zemē nokritīs.
Man liekas - tas ir likteņa pirksts:
acis redz, ausis dzird -
kaijas debesīs kliedz
un jau projām steidz.
Sirds saprot, jūt -
nekas nav paliekošs,
viss nāk un reiz zūd.
Tik tā šai pasaulē
var palikt un būt.
(23.02.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4301
Kopā:7450604
|
| |
| |
|
Autori
