|
|
 |
|
|
|
|
| | tā viegli, tā viegli | Autors - arpa
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kā uz pirkstgaliem viegli, kā pa trauslu ledus stiklu,
Tu mēģini lēnām pieiet un neaizbaidīt meiteni biklu.
Vēl jau nav teikts, ka tava, bet sirds tik savādi kņud,
Kad nevari pateikt ne vārda un pasaule te ir, te zūd.
Viņa paskatīsies tev acīs, visa darināta no saules stara,
Tu apreibsi varbūt no laimes, bet varbūt no pavasara.
Miljardiem krāsainu tauriņu kā konfeti visapkārt dies,
Savērpsies, sakusīs un debesīs par varavīksni aizvīsies.
Tur eņģeļi klusi dziedās, baltas rozes pie altāra plauks,
Turp aiziesiet roku rokā, tur viņa tevi par savu sauks.
Kā pavisam tā viegli,tā viegli, ar līksmu baznīcas zvanu,
Tu, brālīt, šodien tik laimīgs, tu apņēmi meiteni manu. (06.03.2014) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|