|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nesēdi astē! | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (13)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Steidz dzīve strauji, ieķēries tās astē
Tu mēģini to nepalaist, kaut nezini, kur skrien,
Vien sajūta, ka kaut ko vajag paspēt,
Tik’ zināms nav pat īsti pavediens.
Tik ilgi taustāmies pa dzīvi,
Kā gaidīdami – kas tad īsti būs,
Bet mirkļi skrien, tie ļoti īsi,
Kas ilgi gaida, ātrāk veci kļūst.
Bet kur iet meklēt to, ko jūti trūkstam?
Vai maz tu zini, ko tev dzīves dos?
Mēs skrienam pretī, reizē mūkam,
Jo biedē viss, kas piedzīvots.
Skrien dzīve strauji, tu tās garā astē,
Kas ož pēc prieka, arī sāpēm, vilts,
Bet tikai tev tā lielā noteikšana,
Vai iesi pats, vai tiksi līdzi vilkts.
Lai dzīve skrien, bet nesēdi tai astē,
Skrien līdzās tai un nebīsties to laist,
Šai mūžā viss var notikt, mīļais,
Var mirklis būt un var tas arī gaist.
(19.03.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
