|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ved mani, malduguns | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (10)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ved mani, malduguns gaismiņa, ved.
Ved mani projām no Gāganu kariem.
Apnicis sen jau uz vietas man skriet,
Kopā ar aitām un mājputnu bariem.
Ved mani, malduguns gaismiņa, ved.
Ved mani ārā no pasaules savas,
Kurā mīt suņi, kas nepārstāj riet,
Un TV ekrānos muldošas galvas.
Ved mani, malduguns gaismiņa, ved.
Rādi man ceļu pa taciņām šaurām.
Ved pāri upēm, kur vāravas dzied.
Lutaušiem garām, un debesīm caurām.
Aizved uz vietu, par savu ko saukt.
Rītausmas dūmakā smaržo kur vagas,
Dārzā kur ķirši un ceriņi plaukst,
Čurkstes kur ligzdojas mājā, zem dzegas.
Aizved uz vietu, kur mieru var gūt.
Un vari palikt man līdzās, un spīdēt.
Klausīties rītos, kā rubeņi rūc,
Bet tumšā naktī uz skaliņa sēdēt.
(22.03.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1158
Kopā:6715096
|
| |
| |
|
Autori
