|
|
 |
|
|
|
|
| | Spīd vakara saule... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Spīd vakara saule no rīta
Un tējas krūzītē stieg.
Es uzzīmēts esmu ar krītu,
Uz sejas caurspīdīgs sniegs.
Visskaistākā meitene klusi
Šai laikā, valda kur slims,
Ir nemanot nosirmojusi,
Un diez vai cita vairs dzims.
Bet glāsmaini mīlēt pa īstam
Man tiekties, drudzis kaut klāt,
Jo "izdzīvot" jēdziens šķiet bīstams -
Tas pavēl dzīvībai stāt.
Ja pēdējais smejas visskaļāk,
Tad tikai mērkaķiem smiet,
Un pasaule atkal taps zaļa.
Sauc sauli, dubļos kas riet! (03.04.2014) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|